This site will work and look better in a more modern browser, but it is still accessible to any browser or Internet device. You should upgrade your browser, if possible.
Uz ceļa bija divi ceļinieki, kad pēkšņi parādījās Lācis.
[
]
Pirms viņš tos ievēroja, viens no viņiem sasniedza koku otrā ceļa malā,
{
}
uzrāpās augšā zaros un tur paslēpās.
{
}
[
]
{
}
Otrs nebija tik izveicīgs kā viņs biedrs;
un, tā kā viņš nevarēja aizbēgt, viņš nometās zemē un izlikās miris.
[
]
Lācis pienāca klāt un izošņāja tam visapkārt, bet viņš palika nevainojami nekustīgs un aizturēja savu elpu:
{
}
jo saka, ka Lācis neaiztiekot beigtu ķermeni.
{
}
Lācis viņu noturēja par līķi un aizgāja.
{
}
{
}
Kad gaiss bija tīrs, pirmais ceļinieks nokāpa no koka
{
}
[
]
{
}
un jautāja otram, ko Lācis tam čukstēja, kad bija pielicis savu muti pie viņa auss.
{
}
[
]
[
]
{
}
Otrs atbildēja: "Viņš man pieteica nekad vairs neceļot ar tādu draugu, kurš mani pamet pie pirmajām briesmām."
{
}
Nelaime pārbauda draudzības īstumu.